Kura valsts visvairāk tērē izglītībai?

Izglītības dati stāsta

The Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) apkopota izglītības dati katru gadu no pasaules valstīm par tās publicēšanu Izglītība īsumā. Jaunākā 2018. gada versija ziņo, ka 2015. gadā Amerikas Savienotās Valstis pamatizglītībai un vidējai izglītībai iztērēja aptuveni 12 800 USD uz vienu studentu. Tas ir par vairāk nekā 35% vairāk nekā OECD valstu vidējais rādītājs 9500 ASV dolāru apmērā. Pēcvidusskolas līmenī ASV iztērēja aptuveni 30 000 USD uz vienu studentu, kas bija par 93% vairāk nekā vidēji ESAO valstīs (16 100 USD).

Izglītības finansēšanas avoti

ASV izdevumu aprēķinā ir iekļauta nauda, ​​ko iztērējuši publiski avoti, piemēram, federāli garantēts studentu aizdevumi un Izglītības departamenta tiešie aizdevumi, kā arī privātie līdzekļi. Privātie līdzekļi ietver maksas un izdevumus, ko maksā vecāki un studenti, un privāti studentu aizdevumi, kas nav federāli garantētas.

Vairākas valstis pamatizglītībai un vidējai izglītībai iztērēja ASV, tostarp Austrija, Norvēģija un Luksemburga, kas 2015. gadā iztērēja attiecīgi 13,931 USD, 14 353 USD un 20 900 USD. Luksemburga tērē visvairāk uz vienu studentu pamatskolas/vidusskolas līmenī, bet Meksika - vismaz 3300 USD uz vienu studentu.

Arī Amerikas Savienotās Valstis iztērēja mazāk savas kopējās bagātības izglītībai nekā daudzas citas valstis. Runājot par procentiem no iekšzemes kopprodukts (IKP), kas iztērēts izglītībai, ASV - aptuveni 6,2% - Norvēģijā, Jaunzēlandē, Apvienotajā Karalistē, Kolumbijā un Čīlē.

Valsts finansējums izglītībai

OECD valstu izglītības iestādes vidēji tiek finansētas no valsts. Saskaņā ar OECD datiem valdības nodrošina 90% finansējuma primārajai, sekundārajai un pēcvidusskolas ne-terciārais izglītībai un 66% - augstākajai izglītībai. Čīle, Kolumbija, Japāna, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis veido lielāko daļu - aptuveni 70%.

Daļa valsts naudas tiek pārskaitīta arī uz privātais sektors augstākās izglītības finansēšanai un veido aptuveni 5% no kopējiem līdzekļiem visās ESAO valstīs. Austrālija, Jaunzēlande un Apvienotā Karaliste pārskaita lielāko finansējumu no valsts uz privātajām izglītības iestādēm - no 20% līdz 35% no kopējiem līdzekļiem, kas veltīti augstākajai izglītībai.

Izglītības izdevumi ASV

Studenti Amerikas Savienotajās Valstīs gūst ievērojami sliktākus rezultātus nekā daudzi viņu kolēģi visā pasaulē, ņemot vērā iegūtās zināšanas izglītība. Saskaņā ar Starptautiskā studentu novērtēšanas programmas datiem ASV ierindojās 15 gadus veci jaunieši 31. par ESAO standartizētajiem matemātikas testiem, un to pārbaudes rezultāti bija krietni zem vidējā lasīšanas un zinātne.

ASV bija viena no tikai piecām ESAO valstīm, kas pirms OECD pētījuma samazināja izglītības finansējumu. ESAO 2017. gada ziņojumā konstatēts, ka izglītības izdevumi ASV laikā no 2010. līdz 2014. gadam samazinājās par 3%, bet izdevumi citās valstīs palielinājās par 5%.

Izglītības izdevumi procentos no IKP

Starp 34 ESAO valstīm, kas ziņo dati 2015. gadā 17 valstis OECD valstu kopējiem valsts un privātajiem izdevumiem izglītības iestādēm iztērēja vairāk nekā vidējo procentuālo daļu (5%) no IKP. Visvairāk izglītībai procentuāli no IKP tērēja Norvēģija - 6,4%, kam seko Jaunzēlande - 6,3%, Apvienotā Karaliste - 6,2%un ASV - 6,1%.

Turpretī 17 valstis kopējiem izdevumiem izglītībai OECD valstīs iztērēja mazāk par vidējo procentuālo daļu no IKP. Īrija un Luksemburga ziņoja par zemākajiem kopējiem izglītības izdevumiem procentos no IKP, abiem izdevumi ir 3,5%, kam seko Ungārija, Čehija un Grieķija - visi ir 3,8%.

Amerikas Savienotās Valstis OECD valstu pamatizglītībai/vidējai izglītībai iztērēja gandrīz vidējo IKP procentuālo daļu - 3,5%. Piecpadsmit citas valstis pamatizglītībai/vidējai izglītībai iztērēja arī vairāk nekā vidēji ESAO valstis. Septiņas no šīm 16 valstīm pamatizglītībai/vidējai izglītībai iztērēja vismaz 4% no IKP. Turpretī 18 valstis pamatizglītībai/vidējai izglītībai tērēja mazāk nekā vidēji ESAO valstīs.

Tēriņi pēcvidusskolas izglītībai

Pēcvidusskolas līmenī ASV iztērēja vairāk nekā vidēji (1,5%) OECD valstīm kopējiem valdības un privātajiem izdevumiem 2,6%apmērā. Tikai trīs citas valstis pēcvidusskolas izglītībai iztērēja 2% vai vairāk no IKP. Šīs valstis bija Kanāda - 2,4%, Austrālija - 2%un Čīle - 2%.